Rokija stāsts:
No fotosesijas līdz mīļākajam krekliņam

Vienā jaukā dienā Ilze mani aizvedīja uz dīvainu vietu. Tur bija spožas gaismas un svešs cilvēks ar melnu kastīti. “Apsēdies, Rokij! Pagaidi, Rokij! Smaidīt, Rokij!” Es, protams, klausīju, jo pēc tam solīja kauliņu! Smaidīju tik plati, ka gandrīz apēdu savu mēli – VAU, cik es biju labs!

Bruno stāsts:
No sētas sarga līdz mākslas darbam

Vau-vau, sveiki! Bruno pie mikrofona! Es esmu liels puisis ar vēl lielāku sirdi. Mana darba apraksts: gulēt ar vienu aci vaļā un riet uz visiem aizdomīgajiem krūmiem (un reizēm arī uz pavisam nekaitīgiem). Katrā ziņā, es savu teritoriju uzturu kārtībā – neviens nelūgts ciemiņš te neienāks, kamēr Bruno ir uz sardzē!

Pūkas stāsts:
Mazais modelis ar lielo šarmu

Ķiķiķī! Es esmu Pūka! Es esmu maza, bet mana saimniece Elīna saka, ka esmu “ļoti fotogēniska” – lai nu kas tas būtu! Es zinu tikai to, ka kad es skatās ar savām lielām acīm un nedaudz sagriežu galviņu, cilvēki dod man visu, ko vēlos. Tā ir mana superspēja!

Amēlijas stāsts:
Elegance, kas paliek mūžīga

Eleganti nopūšas… Es esmu Amēlija, un es jūs visus redzu. Jā, arī jūs tur tālumā. Man nepasprūk garām nekas. Es esmu smalka lēdija ar izsmalcinātu gaumi, un es sagaidu zināmu cieņas līmeni. Kad cilvēki satiek mani pirmo reizi, viņi bieži saka: “Vai viņa vienmēr izskatās tik… augstprātīga?” Bet tā nav augstprātība, dārgie draugi, tā ir KLASE. Starpība ir milzīga, bet ne katrs spēj to novērtēt.

Vinstona stāsts:
Stila ikona ar raksturu

Nopietnā balsī Hm, jā. Vinstons runā. Es uzskatu par savu pienākumu uzturēt zināmu līmeni savā izskatā. Tas prasa darbu – perfekti sakārtot katru melnbalto spalvu, rūpīgi izvēlēties guļvietu, kas nerada krokas manā kažokā, un, protams, regulāri pārbaudīt savu atspulgu peļķēs (ja vien tās nav dubļainas – Vinstons nekad nestaigā pa dubļiem, tas būtu zem mana goda). Es uzskatu, ka ikvienam sunim ir pienākums izskatīties pēc labākajām iespējām – galu galā, mēs reprezentējam veselu sugu.

Riko stāsts:
Draiskais enerģijas vulkāns

Sveiki-sveiki-sveiki! Riko šeit un es nevaru-nevaru-nevaru nostāvēt mierā! Jūs zināt, kā tas ir – pasaule ir TIIIK interesanta! Katra smaka, katra skaņa, katra kustība… es vienkārši GRIBU visu izpētīt! Mana aste kustas ātrāk nekā jebkurš ventilators, un manas ķepas nevar noturēt mierā pat kad guļu! Artūrs saka, ka es esmu “enerģijas vulkāns” – es neesmu drošs, kas tas ir, bet izklausās FORŠI!